Lāpstiņas materiāla ķīmiskais sastāvs un termiskās apstrādes raksturlielumi tieši nosaka drupinātāja asmens galvenos rādītājus, piemēram, cietību, stingrību, nodilumizturību un triecienizturību, kas savukārt ietekmē tā drupināšanas efektivitāti, kalpošanas laiku, daļiņu viendabīgumu un piemērojamo materiālu klāstu. Konkrētā ietekme ir šāda:
1.Cietība un nodilumizturība nosaka griešanas malas kalpošanas laiku
Jo augstāka ir materiāla cietība, jo spēcīgāka ir griešanas malas nodilumizturība, kas var ilgstoši saglabāt asumu. Piemēram, leģētie instrumentu tēraudi, piemēram, Cr12MoV un W6Mo5Cr4V2, pēc rūdīšanas un rūdīšanas var sasniegt HRC 58-62 cietību, padarot tos piemērotus cietu materiālu, piemēram, rūdu un metālu, sasmalcināšanai; savukārt 65Mn atsperu tērauda cietība ir tikai HRC 45-50, ar relatīvi vāju nodilumizturību, un tas ir piemērojams tikai mīkstiem materiāliem, piemēram, plastmasai un salmiem. Ja ir nepareizi izvēlēts zemas cietības materiāls, asmens mala ātri kļūst blāvi, kā rezultātā drupināšanas efektivitāte samazinās par vairāk nekā 30%.
2. Stingrība nosaka spēju izturēt triecienu un novērst lūzumu
Materiāli ar nepietiekamu stingrību var saplīst un salūzt, sasmalcinot augstas{0}stingrības materiālus vai materiālus, kas satur svešķermeņus. Piemēram, cementētajam karbīdam ir augsta cietība, bet zema stingrība, tāpēc to nevar izmantot atkritumu materiālu ar metāla piemaisījumiem drupināšanai. No otras puses, tēraudam ar augstu mangāna saturu ir lieliska izturība, tas var izturēt spēcīgus triecienus, un tas ir piemērots divu-vārpstu bīdes drupinātājiem, lai apstrādātu lielus atkritumu gabalus, riepas un citus materiālus. Turklāt nepareizi termiskās apstrādes procesi var izraisīt materiāla stingrības samazināšanos, un pat tad, ja materiāls atbilst standartiem, griezēja korpuss joprojām var salūzt.
3. Materiālu īpašības nosaka izmantojamo materiālu klāstu
Piemērojamajiem scenārijiem dažādiem materiāliem ir skaidras robežas, un neatbilstība ievērojami saīsinās asmeņu kalpošanas laiku. Piemēram, SK5 oglekļa instrumentu tērauds ir lēts un viegli apstrādājams, tāpēc tas ir piemērots āmuru dzirnavām, lai apstrādātu koksni un biomasu; īpaši cieti materiāli, piemēram, metālkeramika un CBN (kubiskais bora nitrīds), ir piemēroti grūti-apstrādājamu materiālu, piemēram, ar augstu mangāna saturu tēraudu un rūdītu tēraudu, ātrdarbīgai drupināšanai; savukārt parastais oglekļa tērauds nav piemērots rūpnieciskai drupināšanas scenārijiem, jo tas ir pakļauts ātrai nodilumam un deformācijai.
4. Noguruma pretestība nosaka ilgtermiņa stabilitāti
Smalcināšanas darbības laikā asmeņiem ir jāiztur lielas-frekvences bīdes un trieciena slodzes. Materiāliem ar sliktu noguruma izturību veidosies mikroplaisas, kas galu galā novedīs pie lūzumiem. Leģētais instrumentu tērauds var uzlabot izturību pret nogurumu, pievienojot leģējošus elementus, piemēram, hromu, molibdēnu un vanādiju. Salīdzinot ar parasto oglekļa tēraudu, tā kalpošanas laiku var pagarināt 5-8 reizes, samazinot lāpstiņu nomaiņas izslēgšanas biežumu.
